problēma patiesībā ir vien jautājums… daudzi jautājumi

Pēdējās dienas dzīvoju ar aizturētu elpu.

Ir jāspēj šķīvī ielikt tā, lai pietiktu un nebūtu par daudz, bet kāds, laikam, aizsējis man acis un izslēdzis intuīciju. Pēdējās dienās piedzīvotais miega deficīts rada neproduktivitāti, bet šis nelietderīgi pavadītais laiks neļauj atgūt miegu pat tad, ja viss cits atlikts malā. Ziniet, kā ir ar mani – uztraucos pat tad, kad īsti nav par ko, bet tajos brīžos, kad ir… ieplīst jumts un sākas lietus.

Neskatoties uz galējās robežas bīstamo tuvumu, tomēr daru visu, ko neapdomīgi esmu uzņēmusies, un cenšos būt visur, kur apsolīts.

“Tagad tu zināsi kā ir tad, kad gaida brīvdienas.” – šīs nākotnes zinības būtu visnotaļ noderīgas, ja vien pēdējo piecu gadu laikā briīvdienas nebūtu kļuvušas par nedēļas noslogotākajām dienām. Nav tā, ka sūdzos, vienkārši žēl. Nav dzīvē proporcijas pareizas – kaut kas nogājis greizi. Un nav arī tā, ka neprastu pateikt “Nē”. Viss pēkšņi kļuvis par prioritāti nr.1. Nu, iespējams, ir arī dažas nr.2., bet ar izsaukuma zīmi un pasvītrotas.

Īsumā ziņa ir šāda – ja redzi mani raudam, tad zini – viss kārtībā. No noguruma raudu reti. Atminos vien pāris reizes, kad šī pārdegšanas sajūta bijusi tik izteikta, bet viss ir pārejošs.

… un, lai radītu šīs ziņas nosaukumu, googlē tika ierakstīts: “Elpas trūkums, medicīnisks termins.” – neko neatradu vai noguru meklējot.

IMG_2776-2

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s